Projektā "Amats + dizains" Liepājas jaunie dizaineri atklāj pilsētas simbola – liepas, daudzpusību: no vārda līdz priekšmetiskajam dizainam
MIKC "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola" audzēkņi savu skolotāju Andra Garokalna, Edija Ābeļa, Gunta Jekstes, Ievas Sofijas Stenderes, Sandras Zāles-Zālītes, Toma Vītola, Vinetas Trumpenieces un mentoru Gunas Pogas un Barbaras Ābeles vadībā turpina darbu projektā "Amats + dizains", kas tiek īstenots programmas "Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" ietvaros.
Praktiskā izpēte un dažādie eksperimenti veltīti vienam no atpazīstamākajiem Liepājas simboliem – liepai. To padziļināti pētot, jaunieši stiprina piederības sajūtu savai pilsētai, novadam un kultūrvēsturiskajam mantojumam, vienlaikus meklējot veidus, kā senās amatnieku prasmes pārnest mūsdienīgā dizaina valodā.
Tēmas koncepciju ievada pedagoģe un mentore Guna Poga: "No liepas koka senatnē darināts un veidots milzum daudz vajadzīgu lietu – sākot no virvēm, koka karotēm, vīzēm, cibām, beidzot ar mēbelēm un laivām. Vienlaikus liepa ir arī nosaukuma sakne pilsētas vārdam – Liepāja. Liepu alejas ir visur – tās vilina uz Jūrmalas parku ikdienā, sagaida audzēkņus Alejas ielā, dodoties uz skolu, un neprātīgi zied jūlijā, kad skolas dzīve norimusi un ir vasaras brīvlaiks. Kādas īpašības un iespējas slēpjas liepā? Kā tā var būt noderīga mūsdienu amatniecībā, un ko tā var atklāt laikmetīgajam dizainam?"
Guna Poga uzsver, ka šī procesa būtiskākais ieguvums ir jauniešu saikne ar savu identitāti un novadu. Piedaloties projektā, audzēkņi stiprina piederības sajūtu pilsētai, Kurzemei un šim novadam raksturīgajiem amatiem, tādējādi spējot atrast savu identitāti globalizētajā pasaulē. Iniciatīvas iecere jau no pirmsākumiem ir bijusi vērsta uz to, lai šai vietai raksturīgās prasmes pārnestu jaunā dizaina valodā, vienlaikus saglabājot amatnieku paaudžu uzkrātās zināšanas.
Savukārt mentore Barbara Ābele akcentē, ka ilgtspējīgs dizains nesākas tikai ar materiālu izvēli, bet arī ar atbildību pret zināšanu pārmantojamību: "Ilgtspēja ir arī zināšanu pārmantojamība un ilgtspēja pašās zināšanās. Šeit jauniešiem ir iespēja atjaunot sarunu starp paaudzēm un ģimeni – runāt par senvārdiem, etnogrāfiju un tradīcijām. Mācoties tieši šajā skolā, audzēkņi kļūst par unikalitātes nesējiem, jo ar viņiem strādā meistari un pedagogi, kas dod praktisku pieredzi ārpus ierastajām mācību telpām."
Konkrētā posma koncepcija piedāvā aplūkot liepu kā bioloģisku un kultūrvēsturisku būtni, sadalot to visās sastāvdaļās: saknēs, stumbrā, zaros, lapās un ziedos. Materiālu pētniecībā audzēkņi iedziļinās gan tradicionālajā izmantojumā, gan netradicionālos virzienos – sintētisko izejvielu un mūsdienu tehnoloģiju sinerģijā. Tāpat tiek pētīta liepas smarža, vasaras ziedēšanas noskaņa un pat skaņa. Radošo meklējumu ietvaros dizainēt "kāre" tiek pretstatīta bišu kārei un medum, kad medus tiek izspiests, pāri paliek vasks. Tas ir viens no senākajiem materiāliem formveidē, tekstila impregnēšanā, sveču liešanā un kosmētikā.
Darbā iesaistīti LMMDV 3. un 4. kursa audzēkņi, kā arī pastarpināti 2. kursa audzēkņi no dažādām nozarēm – koka, metāla, tekstila, rotu un keramikas dizaina izglītības programmām.
Projekta ievadposmā audzēkņi jau piedalījās divās teorētiskās vieslekcijās. Berlīnes Veisenzē Mākslas augstskolas (Weißensee Kunsthochschule Berlin) profesore un materiālu dizaina pētniece Zane Bērziņa iepazīstināja dalībniekus ar eksperimentālu materiālu pētniecību, dabas iedvesmotām dizaina stratēģijām un aprites ekonomiku, bet dizainere un materiālu pētniece Sarmīte Poļakova ("Studio Sarmīte") runāja par analītisko un kritisko domāšanu. Turpinājumā jauniešiem paredzēta iepazīšanās ar dažādām amata prasmēm, materiāliem un to apstrādes iespējām. Lai tuvāk izzinātu biškopības nozari un medus produktu tapšanu, projekta dalībnieki viesojās pie Andra Dzērves.
Turpmākajā darba procesā ar jauniešiem strādās Rihards Vidzickis, kurš Vienkoču parkā veido koka stāstus, demonstrējot koka apstrādes iespējas un savu amata pieredzi. Pīšanas prasmes un to radošo lietojumu jauniešiem atklās amata meistares Ira Cīrule un Antra Kalēja, bet Ilze Vitrupa aicinās iepazīt galvanoplastikas tehnoloģiju. Šīs tikšanās papildinās materiālu izpētes procesu ar praktisku pieredzi, ļaujot jauniešiem apgūt dažādas amata tehnikas un smelties iedvesmu turpmākajam radošajam darbam.
Projekta laikā tapušie dizaina darbi un prototipi aprīlī tiks eksponēti izstādē skolas izstāžu zālē Liepājā, kā arī vēlāk ceļojošā izstādē ārvalstīs. Projekts "Amats + dizains" apvieno tradicionālo amatniecības prasmju saglabāšanu ar laikmetīgu dizainu, akcentējot ilgtspējīgu pieeju un apzinātu mērenību. Tā mērķis ir veicināt radošu sadarbību starp Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņiem, vietējiem amatniekiem un starptautiskiem dizaineriem, radot produktus, kas balstīti uz atbildīgu resursu izmantošanu un vietējiem materiāliem.
Projektu "Amats + dizains" īsteno programmas "Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" ietvaros, un to realizē nodibinājums "Liepāja 2027", Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Dienvidkurzemes novada pašvaldība un Kuldīgas novada pašvaldība ar Kultūras ministrijas līdzfinansējumu. Programmu "Liepāja 2027" atbalsta galvenais partneris vides izglītības un ilgtspējas jomā AS "CleanR Grupa", galvenais partneris gaisa mobilitātes un starptautiskās komunikācijas jomā AS "Air Baltic Corporation", partneris juridiskajos jautājumos SIA "Sorainen ZAB", sauszemes mobilitātes partneris SIA "Lux Express Latvia", kā arī informatīvie partneri VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" un AS "Kurzemes radio".








