PFD fails ↓

Žūrijas viedoklis, izvērtējot Latvijas profesionālās vidējās izglītības audzēkņu Valsts konkursu Apģērbu dizainā

Liepāja, 2020. gada 11., 12. marts

Žūrija - modes mākslinieki Laima Jurča, Mārīte Mastiņa-Pēterkopa, Rolands Pēterkops ("MAREUNROLS"), Milana Felicija Semjonova

1. Kas jūs konkursā visvairāk pārsteidza pozitīvi?
Laima Jurča: Tas, ka ir Latvijā ir diezgan daudz skolu, kur var apgūt apģērbu dizainu. Protams, līmeņi un virzieni atšķiras, taču pozitīvi, ka katrā reģionā ir šāda iespēja. 
Mārīte Mastiņa-Pēterkopa, Rolands Pēterkops, MAREUNROLS (M&R): Mūs laikam pārsteidza pats konkurss – ka tāds eksistē, ka ir uzņēmība tādu organizēt, ka bija tik daudz dalībnieku.
Milana Felicija Semjonova: Pirmo reizi piedalījos žūrijas darbā konkursā, viss man bija jauns. Pozitīvi pārsteidza, cik viss labi organizēts. Patīkami bija vērot, kā konkursanti darbojas, un beigās redzēt labu rezultātu!

2. Kas konkursa darbos pietrūka? LJ: Planšetes kopumā bija ļoti sausas un šabloniskas, saprotu, ka varbūt uzdevums turēja rāmjos, tomēr vidusskolas līmeņa darbos gribētos redzēt vairāk nepieradinātas brīvības un patiesuma. Ļoti mulsinoši šķita arī apraksti – gan pirmajā, gan otrajā dienā, kur dalībnieki saviem darbiem mākslīgi centās atrast valkātāju, aprakstot to standarta frāzēs par drosmīgo sievieti, kas pēc būtības neko nepasaka. Šādi apraksti pamatoti bija tikai dažos darbos, kur tika piedāvāts apģērbs skolotājai vai pavāram, bet citur šie apraksti kļuva ļoti pašmērķīgi.
M&R: Padziļinātāka domāšana. Spēja kritiskāk uz saviem darbiem paskatīties pasaules kontekstā. Mums pietrūka pāris minūšu mutiskas, individuālas dalībnieku prezentācijas.
MFS: Es saprotu, ka konkursanti mācās vidusskolā un viņi paralēli dara varbūt daudz svarīgākas lietas, tāpēc konkurss varbūt paliek otrajā plānā. Centos ņemt vērā šo faktoru, taču, ja mēs vērtējam objektīvi, es ieteiktu nedaudz vairāk padomāt par planšetēm. Manuprāt, pietrūka nedaudz haosa – izskatījās pārāk kārtīgi tādiem talantīgiem māksliniekiem. Žēl, ka dalībnieki paši neprezentēja darbus mutiski. Saprotami, ka tas aizņemtu pārāk daudz laika, taču tā patiešām pietrūka.

3. Kādas, jūsuprāt, ir būtiskākās prasmes un zināšanas, kas būtu apgūstamas dizaina un mākslas vidusskolā topošajiem apģērbu dizaineriem?
LJ: Modes ilustrācija, skicēšana, akadēmiskā figūras zīmēšana – tas, manuprāt, ir daudz svarīgāk par šūšanu un tehniskām lietām, jo tieši zīmēšana un veiksmīga modes ilustrācija ir visa pamats, kas rosina domāt, attīsta idejas! To es saku no savas pieredzes, jo nostiprinot figūras zīmējumu, es sāku daudz drosmīgām, brīvāk un atvērtāk attēlot arī savas idejas modē. Tam seko konstruēšana, telpiskās domāšanas attīstīšana.
M&R: Būt daudz radošākiem, simts reižu radošākiem! Vairāk eksperimentēt un nebaidīties kļūdīties. Svarīgi ir vērot un ieraudzīt to, ka dizains un māksla ir ļoti saistīti ar visu, kas ikdienas sadzīvē ir ap mums.
MFS: Ja mācās par apģērbu dizaineru, protams, vispirms, man šķiet, ka svarīga ir konstruēšana un šūšana. Bet viss ir atkarīgs no tā, kāds cilvēks ir – ja domā vairāk tehniski un prot uzšūt apģērbu tehnoloģiski pareizi, visticamāk, ka pietrūkst kreatīvās domāšanas. Vai otrādi – kreatīvi domājošs cilvēks nezina kā pārnest savas idejas uz auduma. Ideālā gadījumā šis viss ir sabalansēts un jāmācās gan tehnika, tehnoloģijas, gan sekot modei un attīstīt savu kreatīvo domāšanu, sekojot modei, daudz skicējot, zīmējot. Bet abos gadījumos – nebaidīties eksperimentēt.

4. Ja jums būtu iespēja iegūt sev palīgu – apmaksātu dizainera asistentu pēc četru gadu dizaina skolas beigšanas, kādi varētu būt viņa  darba pienākumi, kurus viņam labprāt uzticētu?
LJ: Es noteikti dotu iespēju iesaistīties arī radošajā procesā, kur palīgam dotu uzdevumu pēc manām skicēm atrast veiksmīgākos variantus, kā to realizēt. Domāju, ka uzticētu arī konstrukciju izveidi.
M&R: No maketu un paraugu izgatavošanas līdz atbildīgākiem darbiem, piemēram, asistēšanu darbā ar ražotājiem.
MFS: Pagaidām neesmu pat iedomājusies, kā tas būtu, ja man būtu palīgs. Neskatoties uz to, ka patiešām ir daudz darba, it īpaši tādā periodā, kad man sāk veidoties savi projekti un paralēli tam veidoju kolekciju akadēmijai [Latvijas Mākslas akadēmija]. Tomēr, ja iedomājamies tālo nākotni – sākumā es censtos saprast, kāds ir mans asistents, kas viņam vairāk padodas un, visticamāk, to arī uzticētu! Kaut vai tikai izgriezt audumus un tos saspraust. Veidot lekālus vai ko tamlīdzīgu. Ar laiku dotu darīt jau kaut ko sarežģītāku, bet domāju, ka lielākoties dotu darīt to, kas ir laikietilpīgi, bet ne sarežģīti.

5. Jūsu ieteikumi topošajiem dizaineriem?
LJ: Studiju laikā maksimāli daudz eksperimentēt, nedomājot par apģērbu rāmjos, uztvert modi kā komunikācijas instrumentu, ļauties drosmīgām idejām un nebaidīties kļūdīties. Attīstīt intuīciju un paļaušanos procesam.
M&R: Pēc iespējas lietderīgāk izmantot laiku. Pēc studijām vairs nebūs tik daudz laika radošām darbībām, eksperimentiem un skicēšanai. Domāt un izzināt pašiem sevi un pasauli. It īpaši, ņemot vērā pasaules virzienus, notikumus un attīstību, domāt par savu vietu tajā. Neuztvert to visu kā ilūziju, ka tas viss notiek tikai citā pasaulē, bet saprast, ka viss ir iespējams, un apzināties jau reālus darbības soļus.
MFS: Noteikti nebaidīties, eksperimentēt, nepadoties un turpināt iesākto! Jebkurā gadījumā, šīs zināšanas vai pieredze nākotnē noderēs. Pat ja šobrīd tā nešķiet. Varbūt šodien jaunais dizainers uzdod sev jautājumu, kāda tam ir jēga un vai ir vērts nākotnē turpināt to darīt. Bet pilnīgi noteikti pēc pāris gadiem, varbūt pat mēnešiem, kas zina, varbūt jau pēc pāris dienām viņš pats sev pateiks "paldies, ka nepadevies, man šis šobrīd ļoti noder"!

6. Jūsu ieteikumi skolām – kam pievērst lielāku uzmanību mācību procesā?
LJ: Zīmēšana, modes ilustrācija, konstruēšana. Koncepciju izstrāde. Domāšana!
M&R: Skatīties uz dizainu pasaules kontekstā, ne lokālā.
MFS: Tas, ko iepriekš minēju – planšetes. Varēja redzēt, ka dažus radošajā procesā pasniedzēji diezgan daudz ietekmējuši. Skatoties no malas, varēja pat saprast, kuras planšetes ir no vienas skolas, kas, manuprāt, īsti nav pareizi. Pasniedzējs var palīdzēt sagatavoties un ieteikt kādus vērtīgus padomus saistībā ar estētiku vai tehnoloģijām, taču šis ir konkurss. Topošais dizainers rāda sevi, savu talantu, kas viņam ir. Varbūt vairāk ir jākoncentrējas uz to. Iedrošināt savus audzēkņus, lai strādā vairāk intuitīvi un eksperimentē, nebaidās. Tādēļ, ka ieteikt un kritizēt var vienmēr, bet uzticēties savai radošai pasaulei ne visi uzdrošinās.

Materiālu sagatavoja Latvijas Nacionālais Kultūras centrs

Paldies mūsu skolas pedagogiem N. Vamzim, M. Viļumsonei un Dz. Budovskai par audzēkņu profesionālo sagatavošanu Valsts konkursam!