MADARA PĒTERSONE – mūzikas teorijas skolotāja.
Ieguvusi izglītību Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Berlīnes mākslas universitātē (Universität der Künste Berlin).
Lielāko daļu profesionālās darbības strādājusi kā komponiste sadarbojoties ar Latvijas un arī ārzemju mūziķiem kā Aigaru Raumani, Aigaru Reini, klavieru kvartetu "Quadra", ansambli "Trio Metamorfoze", ansambli "Art-i-shock", vokālo grupu "Putni", "Sinfonietta" stīgu kvartetu, ansambli "Pertpetuum Ritmico", Guntaru Freibergu un citiem mūziķiem.
Veidojusi mūziku dokumentālajai filmai "Bridges of Wulong" (režisors Jogi Pariš), mūziku animācijas filmai "Paulīnes stāsts" (režisore, māksliniece Velta Emīlija Platupe), strādājusi arī kā teātra mūzikas komponiste.
Papildinājusi pieredzi un zināšanas meistarklasēs Latvijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Vācijā, Lietuvā, kā arī darbojusies Berlīnē Indonēzijas vēstniecībā apgūstot, iepazīstot Indonēzijas gamelānu. Bijusi gamelāna grupas dalībniece vairākus gadus. Piedalījusies dažādos kompozīcijas konkursos, ieguvusi 1. vietu Karla Orfa Kompozīciju konkursā Minhenē, kā arī 1. vietu Pētera Vaska kamermūzikas konkursā Latvijā.
Jau skolas laikos pamatskolā sapratusi, ka patīk pedagoģija, patīk domāt un atrast piemērotu veidu, kā pasniegt un iemācīt cilvēkam kaut ko jaunu vai vienkārši to, ko viņš nezin, bet vēlas iemācīties. Pirmos pedagoģiskos materiālus gatavoja 12 gadu vecumā savam tētim, kurš vēlējās apgūt mūzikas teoriju. Kamēr bija studente mūzikas vidusskolā un akadēmijā, piestrādāja par privātskolotāju. Skolotāja, pedagoģe – tas ir arī jauns, cits skatījums uz sevi pašu, tā ir atbildības sajūta par to, ka attieksme, pārliecības un vērtības noteikti var ietekmēt skolniekus, tāpēc savu vērtību kopumu pārskata ļoti patiesi, regulāri un ar plašu perspektīvu.
Darbā ar skolēniem patīk viņu enerģiskā, labdabīgā un ieinteresētā daba. Mācīšanās laiks ir skaists laiks, kur mūsu galvenā atbildība ir mācīšanās process, tāpēc uzskata, ka ir patīkami redzēt skolēnos vēlmi iesaistīties un izpaust savas zināšanas vai likt lietā loģiku, lai saprastu kaut ko jaunu, kā arī viņu vēlmi nemitīgi demonstrēt, ko ir iemācījušies.
Savu profesiju un mācību priekšmetu vienmēr redzējusi, kā ļoti krāsainu un interesantu pasauli, tāpēc arī saviem skolēniem mēģina to pasniegt tādā veidā.
Skolotājai patīk asināt prātu erudīcijas spēlēs, nodarboties ar sportu, peldēšanu, patīk daudz būt dabā un redzēt dabu Latvijā un ārpus tās. Patīk radoši darboties arī vizuālajā jomā pašai radot. Mācīšanās ir skaists process, kas dzīves gaitā laimīgā kārtā nebeidzas nekad. Kad man klājas slikti – es mācos, un tas vienmēr paver skatu un ceļu uz jaunu izeju un labāku pašsajūtu. Zināšanas tik tiešām ir kā gaisma visos laikos.
LĪGA ŠTEINBERGA – profesionālās ievirzes teorētisko priekšmetu skolotāja.
Kopš bērnības paticis saprasties un sadarboties ar bērniem. Tas nav mainījies un joprojām, skolotāja vislabāk jūtos bērnu sabiedrībā! Droši vien, tādēļ izvēlējusies kļūt par skolotāju. Protams, ne vienmēr viss veicas un izdodas – darbs ir izaicinājumiem un pārmaiņām bagāts!
Patīk mācīties, iegūt jaunas zināšanas un prasmes. Absolvējusi Em. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolu, turpināja studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur vēlāk ieguva profesionālā maģistra grādu mūzikā. Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā strādā jau sen. Piedzīvojusi mūzikas un mākslas skolas skolu apvienošanu. Bija klāt brīdī, kad tika likts pamatakmens koncertzālei "Lielais dzintars". Šobrīd ar lielu prieku iet uz klasi šajā koncertzālē, izbauda skolas un izcilās ēkas dāvātās iespējas un priekšrocības.
Kopā ar lieliskām kolēģēm māca bērniem mūzikas teoriju, mācību priekšmetu, kura nozīme ir ļoti būtiska jauno talantu attīstības ceļā. Patīk izdomāt un realizēt dažādus pasākumus. Piemēram, bērni ir rakstījuši vēstuli Bēthovenam, meklējuši savas ģimenes muzikālās saknes, sacerējuši jaunus tautasdziesmu vārdus un veikuši citus radošus, interesantus pasākumus.
Brīvajā laikā, labprāt nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, pastaigām pie dabas. Mīļākā vieta ir Liepājas jūrmala – siltā vasaras dienā, mīkstajās smiltīs, vērot jūru un zilās debesis. Vēl skolotājas sirdslieta ir spēlēt ērģeles, apmeklēt koncertus un citus kultūras pasākumus.
Skolotāja uzskata, ka mūzika ir īpaša mākslas forma, kura var iepriecināt, var izaicināt, var iedvesmot, var mierināt. Kaut gan notis ir tikai septiņas, mūzikā viņa atrod jaunus pavērsienus, tā ir kā neizsmeļama aka, kā neizsīkstošs avots, kuru viņa novēlu ikvienam piedzīvot!
INTA ŠESTILOVSKA – solfedžo, mūzikas literatūras un vispārējo klavieru pedagoģe.
Teorētisko priekšmetu metodiskās komisijas vadītāja. Izglītību ieguvusi Em. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā bakalaura grādu mūzikas pedagoģijā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā maģistra grādu mūzikā.
Skolotāja uzskata, ka nav divu vienādu dienu. Skolēni nodrošina nepārtrauktu kustību, jaunus jautājumus un negaidītus, bet bieži vien priecīgus brīžus. Skolotājas pamatprincips – visas stundas vadīt no sirds un patiesi! Lepojas ar to, ka daudzi audzēkņi kļuvuši par ievērojamiem cilvēkiem Latvijā, ka audzēkņu bērni turpina mācības.
Ļoti patīk dārza darbi, rokdarbi (tamborēt, adīt), sportot (vingrot, peldēt, slēpot) un sēņot.
"Nekad neatprasīt to, ko neesi mācījis!"
DITA RUKUTE – mūzikas mācības, solfedžo un mūzikas literatūras pedagoģe, metodiskās komisijas vadītāja.
Ieguvusi bakalaura grādu mūzikas pedagoģijā un maģistra grādu izglītības vadībā.
Jau kopš septiņu gadu vecuma ar pārliecību stāstīja, ka būs skolotāja un toreiz vēl nezināja, kādā jomā, bet sirds jau tolaik veda pareizajā virzienā. Darbā ar bērniem visvairāk aizkustina viņu uzticība, patiesums un spēja ar neviltotu prieku raudzīties uz dzīvi. Šīs īpašības sniedz spēku un iedvesmu katru dienu.
Skolotājas pedagoģiskie principi balstās dziļā sadarbībā, jēgpilnā un cieņpilnā procesā, kurā katram skolēnam ir iespēja atklāt sevi, attīstīt savas spējas un kļūt par pašpaļāvīgu mācīšanās ceļa gājēju un aktīvu sabiedrības locekli. Viņa tic, ka izaugsme notiek tur, kur valda savstarpēja sapratne, cieņa un atbalsts.
Ārpus darba prieku sagādā zeķu un džemperu adīšana, sportošana, gardu cepumu cepšana un mierpilni brīži ar labu grāmatu.