Koncertzāles "Lielais dzintars" rīkotajā atbalsta pasākumā ukraiņu tautai piedalās arī LMMDV pedagogi un audzēkne Amanda Andriekus
24. februārī, dienā, kad apritēja tieši vesels gads kopš dienas, kad visi izdzirdējām stindzinošos vārdus par kara sākumu Ukrainā, Lielajā Dzintarā tika organizēts ukraiņu kopienas vakars un tika atklāta Veronikas Simoņenkovas izstāde "Kopā ar Ukrainu".
Pasākumu caurvija mūzikas un mākslas valoda, kura, kā zināms, spēj apvienot, stiprināt, dziedināt un dot cerību arī tumšos un smagos mirkļos – vakara gaitā tika gan muzicēts, gan dejots, cilvēki dalījās pārdzīvotajā un bērni sniedza priekšnesumus.
Pasākuma organizētāji uzrunāja arī LMMDV, aicinot kādu no audzēkņiem piedalīties kopienas vakarā – tā kā 4. kora klases audzēknes Amandas Andriekus saknes saistās ar Ukrainu, bija skaidrs, ka pasākumā skolu pārstāvēs viņa. Amandas vecmāmiņa Olga, pavisam jauna meitene, ieradās Latvijā pirms vairāk kā 40 gadiem no skaistā un gleznainā Aizkarpatu rajona. Sākotnēji ieradusies uz īsu laiku, bet dzīve iegrozījās tā, ka lielākā daļa mūža nu pavadīta Latvijā, te izauga viņas bērni un nu jau savu dzīves stāstu raksta mazbērni.
Amanda izpildīja Andra Kontauta kompozīciju ar Olafa Gūtmaņa vārdiem "Turies balta, dvēselīte" – dziesma īpaši šim pasākumam tika pārtulkota un izpildīta ukraiņu valodā. Tā atgādina katram un visiem - tumšais laiks beigsies, mums tikai ir jātic un jāturas visiem kopā, lai gaisma uzvar un svin savu atnākšanu! Amandu sagatavoja pedagoģe Evija Goluba, koncertmeistars – Normunds Kalniņš.
Viss vakars bija ļoti emocionāls un mākslinieciski bagāts – vakara gaitā uzstājās grupa "Prāta Vētra", jauktais koris "Laiks" (diriģente Ilze Balode), vijolniece Kristīne Balanas, Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi, Berči stīgu kvartets, Artis Peterlevics, etnomūziķu trio, bērnu un jauniešu folkloras kopa "Ķocis", kā arī ukraiņu un latviešu bērni.
Īpaši aizkustinošs mirklis bija, kad klātesošajiem tika jautāts par to, kas būs pirmais, ko viņi izdarīs, atgriežoties mājās, ko viņiem nozīmē 24. februāris, kāda mūzika viņos uztur cerību un sniedz mierinājumu – šajā mirklī varēja novērot to, ka pieaugušajiem tomēr ir grūtāk izstāstīt savu sāpi, lai arī vakara formāts bija gaišs un sirsnīgs, tomēr cilvēki nespēja aizturēt asaras un balsis aizlūza. Bet bērni – ar cerībām un gaišumu viņi stāstīja, ka pirmais, ko darīs, aizbraucot mājās, aizies satikt radiniekus un draugus, kāda meitenīte sapņoja satikt tēti, un ukraiņu himna vairākiem bērniem esot tā dziesma, kuru labprāt klausās un ir viņiem mīļa.
Vakara izskaņā latviešiem tika ierādīti ukraiņu tradicionālās dejas soļi, savukārt bērnu un jauniešu folkloras kopa "Ķocis" dalībnieki ukraiņiem mācīja latviešu tautas dejas. Pateicība pasākuma organizatoriem par uzaicinājumu pārstāvēt skolu, par kopību un vienotību, par to, ka vienkopus sapulcēja tik daudzus māksliniekus un ļāva mūzikai un mākslai runāt.
